|
|
|||||||
Veselības sistēmas efektivitātes kritērijam jābūt vienam - vesels cilvēks(publicēts 18.10.2012.) 2012. gada 8. oktobrī plkst. 16:00 - 18:00 Rīgā Latvijas Universitātes Mazajā aulā Raiņa bulv.19, biedrības „Latvijas Ekonometristu asociācija” (LEA) un „Latvijas Veselības ekonomikas asociācija” (LVEA) rīko zinātniski praktisko semināru - diskusiju „Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība pēc 2008. gadā uzsāktajām reformām”. Preses relīze ( LVEA prezentācija ( Irinas Možajevas (LEA) prezentācija ( Darba programma ( Diskusijas laikā tiks spriests par šībrīža Latvijas veselības aprūpes sistēmas rādītājiem ES valstu kontekstā un to, kā noteikt veselības sistēmas darbības efektivitāti. Eurostat pētījums liecina, ka Latvijā 21,6% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem nav bijusi iespēja saņemt veselības pakalpojumus tad, kad tas bijis nepieciešams. ES valstu vidējais „neapmierinātības” procents ir 6,7. Nākošā valsts aiz Latvijas, kuras iedzīvotāji sūdzējušies par veselības pakalpojumu slikto pieejamību, ir Bulgārija, kurā nepamierināti par veselības aprūpi ir 14,7 % cilvēku. Satraucošus datus par Latviju parāda arī EHCI indekss (European Health Consumer Index), kas dažādu valstu veselības sistēmas salīdzina pēc pieciem parametriem: pacientu tiesības un informācija, e-veselība, gaidīšanas laiks līdz ārstēšanai, ārstēšanas rezultāti, pakalpojumu un zāļu pieejamība. Latvijas veselības sistēma novērtēta ar 491 punktu (2009.g. 512 punkti) un ieņem 31.vietu starp 34 valstīm. Savukārt Igaunijai piešķirti 653 punkti (18.vieta), Lietuvai – 585 punkti, (26.vieta). Pirmajā vietā ir Holande ar 872 punktiem.
Gan starptautiskie, gan valsts statistikas dati liecina, ka tieši pēdējos gados ievērojami pasliktinājušies Latvijas veselības sistēmas rādītāji, kas, acīmredzot, izskaidrojams ar pēdējos gados veiktajām reformām. „Jāatzīst, ka Latvijā ir labi mediķi, daudz modernu tehnoloģiju, ir arī pietiekami labi attīstīta infrastruktūra un pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, taču rezultāts šiem ieguldījumiem - veselāks cilvēks, - kopumā nav panākts”, saka D.Behmane, LVEA valdes locekle. „Šis ir pirmais šāda veida pasākums, kurā centīsimies apvienot zinātni ar praksi. Krīzes laikā naudas trūkums ir visās nozarēs, arī pašlaik veselībai un zinātnei nav pietiekami daudz līdzekļu. Tomēr ir skaidrs, ka risināt ekonomikas problēmas valstī nevar, nerisinot problēmas zinātnē un veselības nozarē. Svarīgi, ka šajā diskusijā iesaistītas abas puses zinātnieki un praktiķi,” uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore un LEA valdes priekšsēdētāja Ludmila Bandeviča. „Veselības efektivitātes noteikšana kā instruments visas nozares darbības izvērtējumam ir vienīgā iespēja kardināli uzlabot veselības sistēmas darbību”, uzsver Māris Baltiņš, biedrības LVEA valdes priekšsēdētājs. „Mūsu asociācija sadarbībā ar biedrību LEA vēlas uzrunāt nozares vadību, politiķus, mediķus un arī sabiedrību kopumā, lai veicinātu izpratnes maiņu veselības politikas veidošanā”. Biedrība LVEA kopīgi ar saviem sadarbības partneriem ir ierosinājusi Nacionālajā Attīstības plānā iekļaut darbaspējas un veselīgu dzīves gadu palielināšanu kā veselības politikas galarezultātu. „Šāds uzstādījums liktu pārskatīt arī citus veselības nozari reglamentējošus un attīstību noteicošus dokumentus, un tas ir vienīgais iespējamais risinājums, lai mainītu veselības efektivitātes noteikšanas kritērijus atbilstoši Eiropas praksei un Pasaules veselības organizācijas skatījumam”, saka M. Baltiņš. Papildu informācija: LU Preses centrs Zane Laimiņa |
PDF, 147 KB)
